Search results for "nacionālā identitāte"

Lauku diskurss presē latviešu valodā Latvijā (1989-2012)

2014

Promocijas darbā analizēts preses veidotais lauku diskurss un tā izmaiņas sociālekonomisko un citu apstākļu ietekmē no 1989. līdz 2012. gadam. Pētījumā aplūkotas laukiem, to iedzīvotājiem un zemniecībai piedēvētās nozīmes, rezultātus skatot nacionālās identitātes un sociālās atmiņas kontekstā. Teorētiskajā daļā izskaidrota lauku un nācijas saikne, nacionālās identitātes, sociālās atmiņas jēdzieni un komunikācijas loma nācijas re-iztēlošanas procesā. Konteksta uztverei darbu papildina latviešu nacionālās identitātes izpratnes, lauku un lauksaimniecības attīstības, mediju vides un tēmas izpētes līmeņa apraksts. Empīriskie dati iegūti ar diskursa vēsturisko analīzi un kvantitatīvo kontentanalī…

Krievvalodīgo latviešu tūkstošgades paaudzes pārstāvju identitātes komunikācija: Valodas koda maiņas analīze

2020

Maģistra darba mērķis ir iegūt izpratni par krievvalodīgo latviešu tūkstošgades paaudzes pārstāvju identitātes komunikāciju plašākas sabiedrības kontekstā. Centrālais teorētiskais ietvars – koda maiņa ikdienas valodnieciskajā praksē noteiktās identitātes projicēšanai. Darba empīriskajā daļā veikta autora refleksijas, strukturētās intervijas ar mērķa grupas pārstāvjiem un to sociālo tīklu komunikācijas kontentanalīze. Iegūto datu analīze liecina ka krievvalodīgie latvieši lingvistiski ir asimilējušies Latvijas sabiedrībā un konstruē jaunu sociālo identitātes grupu “krievvalodīgie latvieši”. Viņi plaši izmanto koda maiņu savā ikdienā, atkarībā no respondenta, situācijas vai cita sociālkulturā…

Kultūras kodi latviešu nacionālās identitātes veidošanā (1934. gada 15. maijs – 1939. gada 15. maijs)

2019

Bakalaura darba “Kultūras kodi latviešu nacionālās identitātes veidošanā (1934. gada 15. maijs – 1939. gada 15. maijs)” mērķis ir aplūkot kultūras instrumentus 5 gadu laikā sākot no K. Ulmaņa apvērsuma 1934. gada 15. maijā, lai izprastu kā tie iekodē savā saturā nozīmīgus sociālos elementus, konkrēti, nacionālās identitātes jautājumu. Darba teorētiskā daļa balstās uz simboliskā interakcionisma teorētisko perspektīvu, E. D. Smita nacionālās identitātes teoriju un B. Andersona teoriju par iedomāto kopienu, izmantota semiotikas un kultūras kodu teorija. Pētījuma datu iegūšanai izvēlēta kvalitatīvā kontentanalīze un semiotiskā analīze pamatskolu mācību programmās apstiprinātajās grāmatās iekļau…

Politikas zinātne: Identitātes maiņa, pārklāšanās un mijiedarbība

2005

This collection of essays explores different aspects of the complex problem of identity, placing special emphasis on ethnic and political identity.

Nacionālās identitātes atspoguļojums saziņā

2017

Šis pētījums ir veltīts nacionālās identitātes atspoguļojumam saziņā. Izpēti, kas attēlota šajā darbā, ietekmēja teorētiskais pamatojums, kā arī iepriekšējās izpētes. Darba izstrādē tika izmantota teorijas summatīvā analīze. Lai noskaidrotu, kā ražotāji sazinās ar patērētājiem ar produktu iepakojuma palīdzību, kā arī to, kā produkta iepakojums ietekmē potenciālā pircēja izvēli, tika veikts empīrisks pētījums, analizējot septiņu Latvijas lielāko maizes ražotāju produktu iepakojumus. Papildus tika veikta aptauja, kas atspugoļo pircēju prioritātes, izvēloties maizi, kā arī noteica produkta izvēli ietekmējošos faktorus. Šis darbs satur informāciju par nacionālo identitāti, komunikāciju, kā arī …

Kultūras komunikācija un latviešu nacionālās identitātes konstruēšana Latvijas teātru izrādēs – Nacionālā teātra “Pūt, vējiņi”, Valmieras drāmas teāt…

2020

Bakalaura darba tēma ir “Kultūras komunikācija un latviešu nacionālās identitātes konstruēšana Latvijas teātru izrādēs – Nacionālā teātra “Pūt, vējiņi”, Valmieras drāmas teātra “Pazudušais dēls”, Liepājas teātra izrāde “Purva bridējs ugunī”. Darba ietvaros tika analizētas trīs teātra izrādēs attēlotās zīmes un simboli. Pētījuma mērķis ir noskaidrot, kā atšķiras nacionālās identitātes konstruēšana katrā no izrādēm. Bakalaura darbs sastāv no trīs daļām – teorētiskās, metodoloģijas un empīriskās daļas un septiņām apakšnodaļām. Darba teorētiskajā daļā aplūkotas Benedikta Andersona, Entonija Smita un citu pētnieku pieejas. Šajā darbā aplūkoti jēdzieni nacionālā identitāte, sociālais konstruktīvi…

Akadēmiskā Dzīve, 49.krājums 

2013

Nacionālisma un militarizācijas izpausmes zemessardzes jaunajos bataljonos

2017

Latvijas nacionālo bruņoto spēku papildspēku grupa “Zemessardze” kopš tās atjoaunošanas 1991.gadā ir pieredzējusi brīvprātīgo plūsmas svārstības. Pēdējo trīs gadu laikā, sākot ar 2014. gadu, ir novērojams straujš kāpums gan jauno karavīru, gan bataljonu skaitā. Krasais kāpums, kas vēl nav sācis norimt un zemessargu pieaugošā klātbūtne sociālo mēdiju tīkolos, kopā ar ikgadējo budžeta pieaugumu nacionālās drošības nozarē, norāda uz centieniem normalizēt militārismu. Balstoties uz daļēji strukturētām intervijām, pētījums iepazīstina zemessargu pašu skatījumu un interpretāciju par viņu būtību, viņu atbildību un lomu sabiedrībā. Pētījums arī apskata dažādos transformāciju procesus, ko ietekmē br…

Nacionālās identitātes aspekti Latvijas Trešās atmodas sociālajā atmiņā: Latvijā dzīvojošo latviešu un trimdas latviešu atmiņstāstu analīze

2017

Bakalaura darba tēma ir "Nacionālās identitātes aspekti Latvijas Trešās atmodas sociālajā atmiņā: Latvijā dzīvojošo latviešu un trimdas latviešu atmiņstāstu analīze”. Darba mērķis ir noskaidrot, kā tiek konstruēta un uzturēta nacionālā identitāte un kā tā atspoguļojas Trešās atmodas sociālajā atmiņā. Pētījuma problēma ir komplicētais nacionālās identitātes konstruēšanas process, kas nelabvēlīgu ārēju apstākļu ietekmē var veicināt identitātes fragmentāciju. Veiksmīgai mērķa īstenošanai tika izvirzīti vairāki veicamie uzdevumi: pētījuma dizaina izstrāde, literatūras analīze par identitāti un sociālo atmiņu, mutvārdu vēstures ievākšana, apkopošana un analizēšana, kā arī secinājumu veikšana. Da…

Informācija un sabiedrība: Informācijas un bibliotēku studiju nodaļas raksti. Nr. 3

2013

Baiba Sporāne. Atmiņas institūcijas postmodernā vidē ; Uldis Zariņš. Digitalizācijas nacionālās stratēģiskās plānošanas konceptuālais modelis; Daina Pakalna. Publiskās diskusijas par nacionālās digitālās bibliotēkas attīstību pētījumā „Nacionālā identitāte digitālā vidē” ; Līga Krūmiņa. E-pakalpojumi atmiņas institūciju digitālajās kolekcijās Latvijā ; Baiba Mūze. Latvijas atmiņas institūciju digitālo kolekciju izmantošanas iespējas ; Baiba Holma. Digitālo kolekciju tematiskā indeksēšana ; Artūrs Žogla. Lietotāju iesaiste digitālās kolekcijas „Zudusī Latvija” satura pilnveidē ; Maira Dudareva. Attēlu digitālo kolekciju aprakstošo metadatu novērtējums atmiņas institūcijās ; Aiga Grēniņa. Pus…